Filozofiskās domas attīstība Latvijā saskatāma jau mitoloģiskā domāšanā un tautas daiļradē, kas saistīta ar tautas dzīves gudrību, ar priekšstatiem par tikumiskajām un estētiskajām vērtībām tautas prātniecībā.
Vēsturiski nozīmīgs tautas garīgajā attīstībā bija pasaules uzskats, ko izplatīja herhūtismā jeb brāļu draudžu kustība Vidzemē. Ar brāļu draudzēm saistīta latviešu tautas garīgās aktivitātes pirmās izpausmes rakstu valoda, ko dēvē par veclatviešu rakstu valodu.
Hernhūtiešu rakstu pamatmotīvs ir katra cilvēka tikumiskā pilnveidošanās, kā garīgās pētīšanas ceļš.
Filozofiskā cilvēkizpratne: tā aizsākās antīkajā kultūrā un apveltī cilvēku ar miesu, garu, prātu, saprātu, sajūtām.
Austrumu filozofijās jaušama īpaša pasaules un cilvēka noslēpumainības noskaņa.
Kosmiskās likumsakarības, likteņa spēks ir vienoti ar cilvēka pašpilnveidi. Cilvēks ir ceļš. Cilvēks mācās ceļu. Nav jāpretojas dabai un debesu ceļam. Līdzcietība, labestība, iejušanās sasniegt augstāko esamību.…
