Sirreālisms (fr. surrealisme – pārreālisms, pāri realitātei stāvošs, absolūtais reālisms) radās 20. gs. 20. gadu sākumā. Tas radās no Zigmunda Freida psihoanalīzes teorijas un dadaisma, kam bija raksturīgs nihilisms, bezjēdzīgums, vēršanās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, estētiskajām vērtībām.
Pirmie sirreālisti ar Andrē Bretonu priekšgalā atšķīrās no dadaistiem. Viņu mērķis bija “pasaules sirreālistiskā revolūcija” jeb cilvēka atbrīvošana no prāta, morāles un veselā saprāta šabloniem, dabisko instinktu atlaišana brīvībā.
Atšķirībā no dadaistiem, sirreālisti neatsakās no objektīvās pasaules attēlošanas, bet parāda šo pasauli izkropļotu, deformētu, neatklāj tās iekšējo jēgu, likumsakarīgos attīstības procesus.…
