Cikliskā šķielēšana ir reti sastopams šķielēšanas vieds. Tā ir neparalītiska un neakomodatīva šķielēšana ar regulāru, konstantu periodu1. Vidēji viens cikls ilgst 48 stundas (līdz pat 96 stundām), t.i., 24 stundas ir manifestā šķielēšana (“sliktā” diena) un nākamās 24 stundas- ortotropija (“labā” diena). Tā parasti parādās spontāni. Viens no izplatītākiem cikliskās šķielēšanas veidiem ir cikliskā ezotropija (no 1/1000 līdz 1/30000 gadījumiem1).
Cikliskā šķielēšana vairāk ir izplatīta bērniem. Vecums, kad bērniem sākas klasiskā cikliskā šķielēšana ir no 3 līdz 4 gadu vecumam. Tiek apskatīti gadījumi ar vertikālo deviāciju vai kombinētu vertikālo un horizontālo deviāciju.
Vēlākā vecumā iegūtās cikliskās šķielēšanas ir saistītas ar dažādām slimībām, sevišķi ar acu ķirurģiju un traumām, kā arī iespējams ar galvas smadzeņu operācijām. Ķirurģiskā darbība parasti ir saistīta ar kataraktas ekstrakciju, tīklenes atslāņošanos, sklēru, kā arī ar šķielēšanu2. Bioloģiskā pulksteņa mehānisma un centrālās nervu sistēmas traucējumi arī varētu izsaukt ciklisko šķielēšanu.
Līdz šim šīs šķielēšanas formas darbības mehānisms nav zināms.
Daudzi autori apraksta diplopiju un supresiju “sliktās” dienās un fuzija “labā” dienā. Diplopija vairāk ir raksturīga pacientiem ar vēlāku šķielēšanas sākumu. Taču sensorā fūzija ne vienmēr darbojas “labajās” dienās, pat ja ir heterotropija. Binokulāro funkciju klātbūtne nav nepieciešama, lai attīstītos cikliskā šķielēšana3.
…
