Ārējo daudzveidīgo pasauli mēs uztveram ar maņu orgāniem. Redzes, dzirdes, ožas, garšas un citu maņu orgānu receptoros, iedarbojoties apkārtējās vides kairinājumam, rodas uzbudinājums, kas nerva impulsu sērijas veidā pa centrtieces nerviem nonāk centrālajā nervu sistēmā. Attiecīgā kairinātāja analīze sākas jau receptoros, bet subjektīvā sajūta par kairinātāju veidojas tikai attiecīgajā pusložu garozas zonā, t. i., tur notiek maņu orgānu receptoru uztverto kairinājumu atšķiršana jeb analīze. Katrā maņu orgānā ir specializēti receptori. Tie uztver tikai noteiktu kairnātāju (gaismu, skaņu, spiedienu u. c.), kura analīze notiek attiecīgā pusložu garozas zonā. Tā redzes zonā atšķir priekšmetu krāsu, formu, lielumu un kustību. Dzirdes zonā atšķir dzirdes organa uztverto skaņas augstumu, stiprumu un tembru.
Tātad katram analizatoram izšķir trīs posmus jeb daļas.
Pirmās daļas – receptora funkcija ir kairinājuma uztveršana. Kairinātāja iedarbības rezultātā rodas uzbudinājums, kuram raksturīgas membrānas caurlaidības izmaiņas pret atsevišķiem joniem (Na+, Ca++, K+, Cl- u. c.). …
