-
Kultūra no filosofijas viedokļa. Kultūras un filosofijas mijiedarbība
Kultūra Latvijā
Par kultūru no filozofija viedokļa raksta daudzi pasaulē zināmi filozofi. Taču arī Latvija šaja neatpaliek. Ir arī daži latviešu filozofi, kas šo tēmu piemin. Piemēram, M.Kūle, Andris Vilks, arī Konstantīns Rauduve u.c..Kā piemēru apskatīsim K.Rauduves rakstīto:
Konstantīns Rauduve (1909 – 1974) – latviešu rakstnieks, filozofs. Rakstījis par kultūras un civilizācijas, patiesības un skaistuma, dvēseles miera, grāmatniecības u.c. jautājumiem.
Saistībā ar kultūru K. Rauduve aplūko konfliktu starp kultūru un civilizāciju. Viņš raksta, ka Eiropas cilvēka garīgo dzīvi joprojām nosaka kultūra, taču Amerikā kultūru pamazām nomaina civilizācija. Kultūras kalpībai pakļauj politiku, ekonomiku un tehniku. Kultūra no cilvēka prasot spēku maksimumu, spēku augstāko kapinājumu. Tā rodas augstu spraigumu laikmetos. Uzskata, ka lielās kultūras ir grieķu, ķīniešu, ēģiptiešu kultūrā. Tā cēlusies no varoņu kulta, kas ir šīs kultūras būtība.
Kultūra ir individualā un neatkārtojama paradība ar savu īpatno dvēseli. Kultūra ir senču mantojums, dēlu svētais sakars ar tēviem. Jo vecāka kultūra, jo diferencētāka un daudzveidīgāka tā ir. Kultūra ir cieņa par mūžīgam vērtībām, par mūžīgu dzīvību un slavu, par vienreizīgu veikumu un neatkārtojamu varoņdarbu. Kultūra nevis seko, bet gan spītē laikam. Tā tiecas cilvēciskos notikumos un pardzīvojumus iemūžināt nemirstīgos veidolos. Kultūra ir daudzu tūkstošu gadu nepārtraukts cilvēces pozitīvo veikumu un atziņu uzkrājums. Tā ir iekšējā lieta, tā organiski saistīta ar mūsu dzīvi. Kultūra rada likumus un normas saskaņā ar cilveka dabu, saskaņā ar viņa morālisko satvaru.
Uzskata, ka klasiskās kultūras zeme ir Ķīna. Ķīniešu kultūras centrā ir dzīve un dzīvais cilvēks, kas pakļauts debess augstajiem likumiem, taisnīgi un pareizi dzīves likumus. Patiesības un mīlestības likums nosaka ķīniešu kultūras morāliskos pamatus.
K. Raudive uzskata, ka Eiropas kultūras attīstības vesturē ir bijuši divi kulturas virzieni- klasiskais un romantiskais.
Klasiskā kultūra sevī ir noslegta un pabeigta, tā tiecas pēc stingrām formām, nepieļauj vaļības, trukst plašuma.Tā stingrās formās un noteiktā gultnē ievirza cilvēka dziņas, trauksmes, kaislības un pardzīvojumus.
…
Šajā darbā mēs aplūkpsim jēdzienu “kultūra” no filozofijas viedokļa. Mēģināsim saskatīt, kas filozofijai un kultūrai ir kopīgs, un vai kultūru var uzskatīt par filozofijas priekšmetu. Domājams, ka var. Bet mēģināsim to pieradīt. Jaunās paaudzes ievadīšanai filozofiskās domas pasaulē liela nozīme ir tautas garīgās kultūras attīstībā. Vērtību priekšstatos un ideālos saskaņojas cilvēka pārliecība, cilvēka rīcības motivācija un attieksme pret citiem cilvēkiem, pret lietām, pasauli, dabu un kultūru. Ğimenē valdošās tradīcijas un uzskati ir pirmie, kas ietekmē cilvēka garīgo attīstību, kultūru. Tas palīdz apgūt vispārcilvēciskās vērtības, mākslas un zinātnes atziņas. Filozofija reizēm tiek dēvēta par kultūras kvintesenci, jo tā ir iezīmējusi kultūras koka saknes un zarus, to augšanas iespējas un virzības. Bet katrai zinātnei ir nepieciešms savs priekšmets. Apskatīsim kulrūru kā filozofijas priekšmetu. Kāpēc tieši kultūra?