Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 1.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 2.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 3.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 4.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 5.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 6.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 7.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 8.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 9.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 10.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 11.
  • Referāts 'Darbinieku motivēšana', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi:
1. Labs darbinieks ir motivēts darbinieks. Ar motivāciju saprot darbinieka apzinātu ieinteresētību veikt noteiktu darbību. Motīvs nodrošina vēlmi strādāt, lai sasniegtu savus un organizācijas mērķus.
2. Ir izstrādātas dažādas motivēšanas teorijas, kas iedalās satura motivēšanas teorijās un procesa jeb norises motivēšanas teorijās.
3. Satura motivēšanas teorijas koncentrē vadītāju uzmanību uz darbinieku vajadzībām, bet procesa motivēšanas teorijas koncentrē vadītāju uzmanību uz iemesliem, kāpēc darbinieki izvēlas noteiktu rīcību savu vajadzību apmierināšanai, un uz cilvēku apmierinātības vērtēšanu pēc mērķu sasniegšanas
4. Satura motivēšanas teorijas ir A. Maslova vajadzību hierarhija, D. Makklellanda vajadzību teorija, F. Hercberga divfaktoru teorija.
5. Procesa motivēšanas teorijas ir D. A. Nadlera, E. Loutera izredžu teorija, I.S. Adamsa taisnīguma teorija.
6. Izvēloties kādu no tām, vadītājam ir jāņem vērā tādi faktori kā darbinieku līdzšinējā dzīves pieredze, vēlmes, gaidas, kvalifikācija, stāvoklis sabiedrībā, u.c. Nevienu no teorijām nevar pielietot absolūti, agrāk vai vēlāk nāksies veikt atkāpes no tās, jo darbinieki attīstās, mainās to prioritātes un mērķi, attīstās arī pati organizācija.
7. Vadītājam ir jāapzinās, ka darbinieks var zaudēt motivāciju un uzticību, ja tā pūliņi neattaisnojas, tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkst darbiniekam solīt to, ko organizācija nespēj tam sniegt, vadītājam ir jāklausās darbinieku domās un jāstimulē tā aktivitāte.
8. Biežākie darbinieku motivēšanas veidi ir prēmijas, apmaksāts mobilais telefons, papildu brīvdienas, apmaksāts darba apģērbs (arī birojā strādājošajiem), apmaksātas pusdienas, dāvanas darbinieka jubilejās un valsts svētkos, apmaksāti kursi vai mācības augstskolā, veselības apdrošināšana, apmaksāti skaistumkopšanas un veselības uzlabošanas pasākumi, īpaša titula piešķiršana.
9. Un, izvēloties jebkuru no daudzajiem motivēšanas veidiem ir jāatceras, ka katrs darbinieks ir indivīds, personība, tātad arī dažādus motivēšanas veidus tas uztvers atšķirīgi.

Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants