Turoties roku rokā, var pierādīt, ka papīrs ( kāds kārtējais „tukšais” sertifikāts) nav būtiskākais, jo galvenais ir tas, kas cilvēkam ir galvā, sirdī, nevis kādos vākos ieliktais diploms.
Mūsdienās daudziem cilvēkiem ir svarīgas vērtības, kuras man ir grūti par tādām uzskatīt. Vērtības, kuras es saucu par nepareizām un degradējošām, nav viegli izmainīt. Manta , vara, lepna mašīna( kā nevienam rados, pagastā, pilsētā, jā, Rīga te nederēs...), apģērbs ar pasaules zīmoliem, ārzemes, ārzemes...Mans Ego pāri visam...Kā to izmainīt ? Vai atradīsies, kas ies šīm tendencēm pretī, nekā nebaidoties , „roku rokā”? To darīt var tikai tad, kad ir iekšēji stipra personība, spēcīga ģimene, kas dos roku grūtā brīdī, un valsts, kas atbalsta un motivē normālas, tradicionālas vērtību sistēmas saglabāšanu un attīstību. Valsts, kas arī „dod roku”. Mēs nedrīkstam baidīties, ir jādara. Un jāmācās iet „roku rokā”. Ja mēs visi zināsim mērķi, tad līdzekļi tā realizācijai atradīsies, par moto izvēloties Raiņa vārdus:
„Kas zin, ko grib, tas spēj visu, ko grib”.
…
