A.Upīša romāns „Zaļā zeme” ir darbs, kurā atspoguļoti tie ekonomiskie un sociālie procesi, ko 19. gadsimta beigu posmā latviešu lauku dzīvē izraisa kapitālisma attīstība. Rakstnieks, tēlojot reālu sava laikmeta ainu Dīvajas pagastā, rāda tā laika cilvēkus, viņu likteņus un ļauj izsekot dažādiem notikumiem.
Brīviņu dzimtas tēlojums atspoguļo latviešu lielgruntnieku šķiras veidošanos. Brīviņu saimnieks Vanags lepnā pašapziņā var domāt: „Kam piederēja visi šie zaļziedainie Brīviņu plašumi? Un akmeņu leja, Spilvas pļava ar zirgaploku un visa Oša apstrādājamā sala līdz pat Aizlakstes mežam? Vai viņš pats nebija tas Brīviņu gruntnieks un kungs, kā jau viņu sāka saukt? Kas viņu varēja nodzīt no šīs zaļās zemes, kā tos rentniekus un pusgraudniekus, kas katru pavasari kā gāju putni klīda krustu šķērsu pa pagastu?”…
