Kā piemēru veiksmīgai un mērenai izmantošanai vēl var izmantot arī visas pēdējo gadu kulta filmas (ekranizācijas) – Potera filmas, Gredzenu pavēlnieka filmas, Krēslas filmas – kurās visās ir izmantotas tehnoloģijas, lai pilnvērtīgi izstāstītu stāstus, kas arī ir šo iespēju pamatfunkcijas.
Kopumā digitālā kino ienākšana ir paplašinājusi kino veidotāju iespējas – iespējas attēlot to, ko līdz šim nevarēja, lielākas iespējas amatieriem un mazbudžeta filmu veidotājiem utt. Tomēr svarīgi ir tas, cik ļoti, kādā veidā un ar kādu mērķi digitālās iespējas tiek izmantotas. Līdzās šīm iespējām analogais kino nedaudz noplok, jo viennozīmīgi digitālais kino piedāvā augstāku kvalitāti un citas lietas, bet analogā kino spēks – oriģināli risinājumi, šis īstums, kā trūkums tiek pārmests digitālajam – uztur to pie dzīvības un sola ilgtspējību. Nav tik svarīgi nošķirt šos divus kino veidus, svarīgāk ir apzināties, ka, tos veiksmīgi izmantojot kopā, rezultāts var būt izcils. Jo filmas mērķis ir izstāstīt stāstu, tāpēc nav jākoncentrējas uz līdzekļiem, kā tas tiek panākts, bet gan uz to, lai skatītājam sniegtu maksimālu baudījumu.
…
