Dzīvnieku pasakā sāk dumpoties, jo saprot, ka viņu dzīve ir nožēlojama, darba pilna un pārāk īsa, lai spētu to kārtīgi izbaudīt bez darba: „Mēs piedzimstam, mums dod vienīgi tik daudz barības, lai mēs neizlaistu garu, un tiem no mūsu vidus, kas spējīgi, liek strādāt līdz vispēdīgam spēka atomam; un tai pašā mirklī, kad mūsu lietderība ir galā, mūs pretīgā nežēlībā nokauj. Neviens dzīvnieks Anglijā, sasniedzis gada vecumu, nezina, ko nozīmē laime vai vaļas brīdis. Neviens dzīvnieks Anglijā nav brīvs. Dzīvnieka dzīve ir posts un verdzība: tā ir tīra patiesība.”
Dzīvnieki uzskata, ka vienīgais ienaidnieks ir cilvēks- tas viņus izverdzina un domā tikai par savu labumu iegūšanu: „Novāksim no skatuves Cilvēku, un bada un pārpūles galvenais cēlonis būs iznīcināts uz visiem laikiem.” Dzīvnieki dusmojas uz cilvēku par to, ka viņu veiktais darbs pieder kāda cita labumam, nevis savam.…
