Tas ir domāšanas un dzīves stils, kad pats apzinies, ka tev nav nepieciešamas daudzas mantiskas vērtības, lai nodrošinātu savu eksistenci.[2.] Šī ir ļoti laba iespēja saprast, ka arī ar minimālu skapja vai citu mantu saturu var dzīvot labi. Domāju, ka ikkatram pasaules iedzīvotājam prieks un laime slēpjas tajā, ka arī viņu bērni un mazbērni varēs dzīvot uz šīs zemeslodes, neciešot resursu trūkumu.
Vislabākais risinājums vienmēr slēpjas balansā. Piemēram, lai būtu vesels, ir jāēd sabalansēta un veselīga pārtika, tā pat ir ar dabas un Zemes kopējiem resursiem, lai tie spētu apmierināt mūsu vajadzības ilgāk, ir jāspēj sabalansēt vēlmes ar vajadzībām, jāmāk izvērtēt, kas patiesi nepieciešams. Par šo tēmu ir jādomā un jārunā, tā vienmēr būs liela problēma, bet tikai sadarbojoties un meklējot jaunas alternatīvas vajadzību apmierināšanai, spēs ilgāk ar ierobežotiem līdzekļiem apmierināt neierobežotās vajadzības.
…
