| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| 1. | Inflācija | 2 |
| 1) | Inflācijas būtība un tās aprēķināšana | 2 |
| 2) | Inflācijas veidi un iedalījumi | 3 |
| a) | Inflācijas paveidi | 3 |
| b) | Pieprasījuma inflācija | 3 |
| c) | Izmaksu inflācija | 5 |
| d) | Inflācijas iedalījums pēc tempa | 6 |
| 3) | Inflācijas sekas un problēmas | 7 |
| 2. | Inflācija Latvijā pēdējos trijos gados | 8 |
| 1) | 2003 | 9 |
| 2) | 2002 | 16 |
| 3) | 2001 | 21 |
| 3. | Secinājumi | 23 |
Ar inflāciju parasti saprot vispārēju cenu līmeņu celšanos noteiktā laika periodā.[3,149]
Parasti preču un pakalpojumu cenas ir mainīgas. Citam pakalpojumu vai preču veidam tās ceļas ,bet citām krītas. Kad cenas krītas kādam atsevišķam preču vai pakalpojumu veidam tas vēl nenozīmē, ka tā ir inflācija, jo cenas var celties uzlabojoties kvalitātei. Inflācija veidojas tikai tad kad vidējais cenu līmenis tautsaimniecībā ir pieaudzis. Vidējo cenu līmeni sauc par cenu līmeni. Cenu līmenis savukārt tiek mērīts ar cenu indeksa palīdzību. Cenu indekss (Pl) ir rādītājs , kas atspoguļo preču un pakalpojumu cenu izmaiņu vidējo procentu. Cenu indeksu aprēķina pēc formulas:
Pl = (Pt * Qo ) / ( Po * Qo )
Pt - preču cenas dotajā gadā
Po – preču cenas bāzes gadā
Qo – preču daudzums dotajā gadā
Cenu līmenis var ne tikai paaugstināties, bet arī pazemināties. Cenu līmeņa pazemināšanos sauc par deflāciju.[3,149;1,58,61]
Ar inflāciju bieži saprot arī naudas vērtības ilgstošu krišanos, jo vispārējā cenu līmeņa celšanās pazemina naudas vienības pirktspēju .Lai noteiktu inflāciju ,kā arī dzīves dārdzību lieto patēriņa cenu indeksu (CPI). Ar inflāciju ir jāsaprot patēriņa cenu līmeņa vispārējs kāpums. Patēriņa cenu indekss ir valsts oficiālais statistikas rādītājs, kas atspoguļo patēriņa preču un pakalpojumu atlases fiksētā kopuma vērtības izmaiņas pārskata periodā, salīdzinājumā ar bāzes periodu. Lai CPI noteiktu ir jāvadās no noteiktas un stabilas patēriņa struktūras. No 1992. gada jūnija Latvijas Republikas Valsts statistikas komiteja PCI aprēķināšanai sāka lietot starptautisku pieņemtu metodiku. Tika izveidots svērts preču patēriņ grozs. Patēriņa grozs ir fiksēts patēriņa preču un pakalpojumu daudzums naturālā izteiksmē, kas nodrošina vidējai ģimenei sabiedrībā pieņemti nepieciešamo iztikas līmeni [3,149;1,61]
Inflācija ir viens makroekonomikas nestabilitātes aspektiem. Iespējams ,ka algas inflācijas periodos, palielinās līdz ar cenām. Taču īstenībā inflācijas periodi ienākumi un cenas nepaaugstinās vienlaicīgi un vienādās proporcijās.[1,58]…
Darbs ir par Inflāciju Latvijā pēdējos trijos gados. Darbs ir papildināts ar tabulām un diagrammām. Izmantoti CSB dati .
