Tiek uzskatīts, ka Eiropas civilizācijas pamatus ir liekusi Senā Grieķija, jo tai ir apbrīnojams garīgās un materiālās kultūras mantojums, ko apbrīno arī mūsdienās. Senās Grieķijas attīstība neapstājās un tā apsteidza Austrumu valstis, kuras ļoti strauji attīstījās, bet, sasniedzot noteiktu līmeni, viņu tālākā izaugsme apstājās. Senā Grieķijas sasniegumi bija ne tikai zinātnē, arhitektūrā un mākslā, bet arī dramaturģijā un filozofijā, kā arī izveidoja valsts pārvaldes formu – demokrātiju, olimpiskās formas un savu teātri.
Grieķu zinātnes attīstība sasniedza ātrus tempus, un tā bija kā jauns solis cilvēces zināšanu attīstībā. Tā bija virzīta uz jaunu zināšanu iegūšanu, informāciju ieguva galvenokārt no novērojumiem, ko pēc tam apstrādāja ar intelekta palīdzību. Zinātni izdalīja kā īpašu darbības veidu, ar kuru varēja nodarboties gandrīz ikviens, tās mērķis bija izzināt procesus, atklāt patiesības, kuras praktiski nevarēja izmantot.…
