Apgaismības jēdziens.
Eiropas vēsturē laiku no 17.gs. beigām līdz Lielajai franču revolūcijai (1789-1794) sauc par apgaismības laikmetu. Apgaismība bija garīga kustība, kas par visu lietu mēru uzskatīja cilvēka prātu. Nostiprinājās pārliecība, ka cilvēka prāts ir nekļūdīgs un visaptverošs.
Apgaismības laikmeta garīgās vērtības bija gan drosme kritizēt, gan tolerance jeb iecietība pret citu uzskatiem, gan skaidrība un sakārtotība katrā cilvēkā un visā sabiedrībā. Apgaismotāji formulēja cilvēka tiesības, viņi uzskatīja, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi kopš dzimšanas un kārtu atšķirības un ar tām saistītās priekšrocības ir nedabiskas.
Apgaismotāji uzskatīja valsti par saprātīgu cilvēku kopību, atzina, ka valstij ne tikai jārūpējas par savu pilsoņu labklājību, bet arī jāgādā par valstiskuma apziņas veidošanos tās pilsoņos. Arvien vairāk nostiprinājās pārliecība, ka tauta ir vienīgais varas avots.…
