Audzināšanas procesā mijiedarbībā atrodas divi šī procesa elementi: skolotājs, kas organizē mācības, virza skolēna izziņas darbību un ietekmē viņa personības veidošanos, un skolēns, kas mācās, apgūst zināšanas un to izmantošanas prasmes
praksē, veido savu
vērtīborientāciju sistēmu,
pielāgojot tām savu
praktisko darbību.
Audzināšanas likumsakarības, principus un metodes izstrādā pedagoģijas zinātne, bet dzīvē tos realizē skolotājs.
Viņš lielā mērā ietekmē jaunās paaudzes vērtīborientācijas, intereses, motīvus, ētiskos un estētiskos ideālus, latviskas pašapziņas veidošanos, gribasspēku ieceru realizēšanā.
Veidojot savas vērtīborientācijas, skolotājs ietekmē arī skolēna vērtīborientāciju veidošanos.
Skolotājam vajadzīga pedagoģiska smalkjūtība un pedagoģiskais takts, kura pamatā ir paša skolotāja tikumība.
…
