Romantisma izpausmes Friča Bārdas dzejā

F. Bārda (1880-1919) ir ļoti talantīgs dzejnieks, kas daudz devis latviešu liriskās dzejas attīstībā, bet tai pašā laikā viņš ir arī ļoti sarežģīta personība.
Fricis Bārda ir spilgts latviešu romantiskās dzejas meistars. Latviešu romantiķu vidū F. Bārda ir vispopulārākais Latvijā. Tradicionālākās tēmas viņa darbos - dzimtene, mīlestība, daba, dzīvība, nāve, dvēsele, mūžība - ietvertas oriģinālā tēlainībā un ritmikā, filosofiskā vispārinājumā. Romantisma izspausme Bārda dzeja ir virkne poētiskās metaforikas, dažādu tēlainības elementu, arī sižetu liecina, ka Bārda guvis radošus impulsus.
Bārdas dzeja ir ļoti savdabīga un emocionāla. Dzejoļi ir kā gleznas – krāsaini, iespaidīgi un piesātināti, kuros ir manāmi trīs motīvi – daba, dvēseles pārdzīvojumi un filozofiskas pārdomas. Bārdas dzeju caurvij romantismam raksturīgās iezīmes. Tā ir liriska un trauksmaina, raksturīgs personifikācijām bagāts dabas tēlojums, ritma dažādība un pretstati, kas it kā tiek sakausēti, tā ir tāda kā pretstatu sintēze..
F. Bārdas mīlestības dzejā dominē divas līnijas:
1) dzejnieka dzejoļi mīļotajai sievietei;
2) dzejoļi, kas meklē atbildi uz jautājumu: ″kas ir mīlestība?″
Viņa dzejoļi pievērš uzmanību ar tēlainību, emocionalitāti un sirsnību. F. Bārda ir ideālists.
Viņš uzstājas pret materiālismu. Marksisms viņam nav pieņemams. (marksisms - politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un nākotnē bezšķiru sabiedrības izveidošanu.)
Viņa daiļrades metode ir romantisms, turklāt savdabīgs.

…