Renesanses laiks Eiropā aizsākas 15. gadsimtā. Tā līdzi sev nes jaunas vēsmas ne tikai mākslā un kultūrā, bet arī indivīda dzīves uztverē. Paveras telpa jaunām idejām arī politikas jomā. Viens no spilgtākajiem šā laika pārstāvjiem politikā ir Nikolo Makjavelli ( Niccolo Machiavelli), kas politikas teorijas skaidrošanā ienes pavisam jaunas vēsmas. To viņš izdara ar saviem darbiem, kas viens no otra ir diezgan atšķirīgi. Šie darbi ir The Prince un Discourses pof the First Decade of Titus Livy. Tematika šajās grāmatās ir valdnieka un pavalstnieku savstarpējās attiecības. Pirmajā darbā Makjavelli pievēršas jautājumam par to kādiem jābūt valdniekiem, īpaši monarhiem, Otrajā darbā vairāk tam kā attīstās brīvības un kā izpildās republikas konstitūcija sabiedrības un indivīda acīs. Makjavelli ticēja , ka viņa īpašās zināšanas par politiku sekmēs kaut ko oriģinālu, lai radītu jaunus ceļus politikā.
Viens no jauninājumiem, ko Makjavelli ievieš politikas teorijā, ir ideja par ļaunuma nenosodīšanu. Makjavelli nenosoda ļaunumu, bet gan meklē veidus kā ļaunums un dusmas var palīdzēt attīstīt valsti. …
