-
Latvijas sabiedrība: sociāldemogrāfisks raksturojums
2011. - 2015. g.
2016. - 2020. g.
3) iespējamie risinājumi un autora komentāri.
Mērenais scenārijs paredz, ka valstij un vietējām pašvaldībām, politikas veidotājiem un sabiedrībai joprojām būs jātiek galā ar sekām, ko rada mazāka, vairāk urbanizēta un gados vecāka sabiedrība. Lielākajai daļai lauku pašvaldību jāplāno nākotne, ņemot vērā sarūkošu, nevis pieaugošu iedzīvotāju skaitu. Tas nozīmē risināt jautājumus, kas saistīti ar mājokļu un biroju telpu pārmērīgi lielo piedāvājumu, kā arī stratēģiju izstrādi pamata infrastruktūras objektu, piemēram, skolu, ceļu, elektroenerģijas un telekomunikāciju tīklu konsolidācijai. Valdībai būs jāņem vērā šīs tendences, lemjot par ES fondu finansējuma sadali, kā arī resursu pārdali starp vietējām pašvaldībām. Ir jāveicina un aktīvi jāatbalsta veselība un veselīgs dzīvesveids, lai atsevišķus cilvēkus un grupas pārliecinātu un motivētu pastiprināti kontrolēt savu dzīvi un veselību.
3. Migrācija Latvijā 21.gs un tās radītās problēmas.
1) situācijas/attīstības tendenču raksturojumu;
Jo lielāka ir neto algu atšķirība, jo spēcīgāka ir izbraukšanas un urbanizācijas tendences. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā migrācijas no Latvijas rādītāji ir ievērojami samazinājušies, jo darba tirgus ir nostiprinājies un arī algas Latvijā ir sākušas pieaugt. Ir viena migrācijas plūsma, kuras tendence ir veicināt nevienlīdzību starp citām valstīm, bet otrai migrācijas plūsmai ir tendence nevienlīdzību valsts ietvaros. Migrācijas tendences iespaido bezdarbs valstī; zems finansējums; konkurence darba tirgū starp vietējiem un migrantiem.
…
Latvijā ir 2 demogrāfiskās tendencies, kas ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas. Pirmais ir dabiskās izmaiņas, ko izraisa starpība starp dzimušo un mirušo skaitu. Otrais – neto migrācija – starpība starp cilvēku skaitu, kas iebrauc valstī un izbrauc no tās. 1. Dzimstības tendences un ģimenes ar bērniem Latvijā. 1) situācijas/attīstības tendenču raksturojumu; Pašreizējā tendence liecina, ka jaundzimušo skaits sievietēm, kas jaunākas par 27 gadiem, samazinās laika gaitā, bet tas pieaug sievietēm, kas vecākas par 28 gadiem. Logaritmiskās un eksponenciālās tendences tika izmantotas, respektīvi, pirmajai (27 gadi un mazāk) un otrajai (28 gadi un vairāk) vecuma kategorijai. Rezultātus būtiski neietekmē izmaiņas ekstrapolācijas metodēs. Dzimstības tendences ietekmē šādi faktori, kā migrācija, tendence dibināt ģimeni vēlāk un savas prioritātes nostādīt pirms bērnu dzimšanas- karjeras pilnveidošana iegūstot izglītības un realizējot sevi, kā indivīdu darba tirgū; nav nodrošināta finansiālā stabilitāte; nav izveidojušas pilnvērtīgas, drošas un veselīgas attiecības ar partneri. 2) ar to saistīto sociālo problēmu raksturojumu; Tomēr zemais dzimstības līmenis valstī, kā arī salīdzinoši zemais ieceļotāju skaits nozīmē to, ka iedzīvotāju skaits drīzāk saglabāsies stabils, nevis pieredzēs izaugsmi. Pēdējo 25 gadu laikā zemā dzimstības līmeņa un migrācijas dēļ Latvija ir pieredzējusi pamatīgu demogrāfisko lejupslīdi. Īpaši smaga situācija ir lauku reģionos, jo Latvijā palikušie jaunieši arvien vairāk pārceļas uz Rīgu un Pierīgas reģionu ekonomisko iespēju meklējumos. Lauku reģioni saskarās ar iedzīvotāju migrāciju uz citām valstīm un pilsētām, tādēl ka nav nekādas iespējas attīstīties šajos lauku reģionos. Dzemdību skaits nav palielinājies lauku reģionos, kur cilvēku skaits ir mazāks, jo ir grūtāk atrast darba vietas un mājas. Lauku reģioniem nav izdevīgi būvēt jaunas mājas un sākt jaunus uzņēmumus, lai izpatiktu cilvēkiem, kuri velās pārcelties, sākt ģimeni un atrast pamatu dzīvei.