Kā vienu no problēmām ģimenes tiesībās var minēt Civilprocesa likuma 238.panta 6.daļā paredzēto apstākli, ka prasījumus par laulāto mantas dalīšanu izspriež vienlaikus ar laulības šķiršanas lietu. Problēma ir tāda, ka laulības šķiršanas lietas var izskatīt rajona tiesa, bet, ja lietā iesniegta pretprasība par mantas sadali, sakarā ar to, ka puses nevar vienoties par to labprātīgi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 25.pantu lieta tiek nosūtīta pēc piekritības apgabaltiesai un prasību par laulāto kopmantas sadali apvieno ar laulības šķiršanas prasību. Uzskatu, ka tas apstāklis, ka pieteikumu par mantas sadali izskata kopā ar laulības šķiršanas lietu vienā tiesvedībā – būtiski kavē laulības šķiršanas procesu. Jo tiesai, kurai lieta nosūtīta pēc piekritības, esot jāpārbauda, kāda manta ir laulāto kopdzīvē iegūta, tās vērtība, kādas ir laulāto mantiskās attiecības, kā arī ieraksti zemesgrāmatās, kas aizņem ievērojamu laiku. Visu Civilprocesa likuma 238.panta 1.daļā minēto prasījumu izskatīšana vienlaikus ar laulības šķiršanas lietu atsevišķos gadījumos var izrādīties gan laikietilpīgi, gan neefektīvi, gan arī ar kavēt sprieduma pieņemšanu attiecībā uz prasību par laulības šķiršanu. Bet tas, savukārt, var aizkavēt, piemēram, cilvēka došanos jaunajā laulībā, vai arī var aizkavēt paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu.…
