Cik daudz 1. Pasaules karš iespaidojis šodienu, grūti teikt, bet bez pagātnes nav nākotnes, un noteikti ir zināms, ka cilvēce šadu notikumu vēlreiz negribētu piedzīvot, bet tas, protams, atkarīgs no pašu cilvēku veselā saprāta. Latvieši nedrīkst aizmirstos, kas tajos tālajos gados centās cīnīties par brīvu valsti ar augstu labklājības līmeni. Bijušo strēlnieku viedoklis varētu būt šāds: „Slēpj dzīvos palikušie sirdīs lielu naidu, vairs nezinādami, kam ticēt un ko cerēt, un arvien lielāka sāk degt tiem krūtīs atmaksas un izmisuma guns. Ko skaus šī guns, tas sadegs liesmās, sairs plēnēs, sadegs pelnos. Birs pelnos, kaut ar būtu tikpat liels kā visa cara valsts.” Cilvēks šodien droši vien domā savādāk. Varbūt tā ir pat labāk. Mūsdienās konfliktus vairāk risina pārrunu, ne kara darbības ceļā, diemžēl, ne visu. Tomēr Latvija ir vieta, kur strēlnieku piemiņu vajadzētu turēt svētu, kaut vai tāpēc vien, ka tie ir mūsu tautieši.…
