Kuģa noturības aprēķināšana

Noturība ir viena no svarīgākajām kuģa jūras spēju īpašībām, kura nodrošina kuģa drošu ekspluatāciju. Noturība ir kuģa spēja, izvestam ārējo spēku iespaidā no tā sākuma līdzsvara stāvokļa, tajā atgriezties, līdzko šie ārējie spēki savu darbību pārtrauc.
Pastāv statiskā un dinamiskā noturība. Statiskā noturība ir kuģa spēja pretoties statiski pieliktām slodzēm, bet dinamiskā noturība ir tā spēja pretoties dinamiski pieliktām slodzēm, kur jāņem vērā leņķiskais paātrinājums un inerces spēki. Izšķir sākotnējo noturību un noturību pie lieliem sānsveres leņķiem.
Studijas darbā vispirms apskatīsim sākotnējo noturību, kuru raksturo šādas īpašības:
sānsveres leņķi ir ne vairāk nekā 10-15°;
ūdenslīnijas pirms un pēc sasveres krustojas uz taisnes, kas iet caur abu ūdenslīniju kopējo smaguma centru;
lieluma centrs pārvietojas pa apļu loku.
Vērtības nozīme un apzīmējumi:
D – kuģa svara ūdensizpaids;
V - kuģa tilpuma ūdensizpaids;
G – kuģa smaguma centrs, smaguma kopspēka pielikšanas punkts;
C – kuģa lieluma centrs, celējspēka kopspēka pielikšanas punkts;
M – metacentrs, kuģa celējspēka darbības krustošanās punkts;
Zg; Zc, Zm – kuģa smaguma, lieluma un metacentra aplikātas;
h – sāniskais metacentriskais augstums, metacentra paaugstinājums virs kuģa smaguma centra līdzsvara stāvokļa;
r - sāniskais metacentriskais rādiuss, , metacentra paaugstinājums virs kuģa lieluma centra;
ix – šķidruma brīvas virsmas inerces moments, attiecībā pret garenisko asi .
Sākotnējās noturības kritērijs ir sāniskais metacentriskais augstums, un studijas darba 1. daļas galvenais uzdevums ir metacentrisko augstuma noteikšana, ņemot vērā šķidruma brīvas virsmas ietekmi uz noturību.
Studijas darba otrā daļa saistīta ar noturību pie lieliem sānsveres leņķiem. …