Bedību rituāli
Vāķēšana ir bedību norise pirmās dienas vakarā, kad aizgājēja piederīgie, draugi, paziņas, sanākdami kopā, piemin mirušā dzīves gaitas, apcer viņa mūžu, darbus, panākumus.
Izvadīšana ir bedību norise otrās dienas pirmajā pusē, kad veļu vārti ir vaļā. Mirušā augums tiek nodots Zemes mātei. Tikai veļu dienās – dievainēs – veļi tika aicināti ciemos sētā.
Pēdu izmīdīšana ir norise, kad bēru viesi, dziedādami dziesmas un veicot ritmiskus soļus, izstaigā aizgājēja mājvietas telpas un ceļus, lai mazinātu palicēju bēdas, atdotu pēdējo godu aizgājējam.
Tēlainās izteiksmes līdzekļi
Metafora — pārnesums uz līdzības pamata (piemēram: „zilo debesu kalns”).
Epitets — apzīmētājs, kas tēlaini raksturo kādu priekšmetu vai parādību (piemēram: „bāliņam zelta zirgi, dimantiņa pakaviņi”).
Personifikācija — cilvēkam piemītošas īpašības pārnesums uz priekšmetu, dabas parādību vai dzīvnieku (piemēram: „...un tad iznāca no birzes vējš ar garu, sirmu bārdu”).
…
