Jēkabs Osis bija 1. akadēmiski izglītotais latviešu filosofs. Filosofiju studējis Tērbatas universitātē un Maskavā aizstāvējis doktora disertāciju ‘’ Personālisms un projektīvisms Loces metafizikā’’. Studējis arī teoloģiju un dabas zinātnes.
J. Osis bija ievērojams personālisma aizstāvis tā agrīnajā variantā. Ar Oša centrālo ideju konfigurāciju daudzējādā ziņā sasaucas mūsdienu personālisma formas- ‘’Personālā universa’’ koncepcija, esamības personalizācija (Dievs) un personības ontoloģizācija. Viņa filosofisko uzskatu pamatā ir vairāku teorētisku avotu sintēze (īpaši H. Loces atziņas). J. Oša personālās esamības forma izveidojās kā aktīvu ‘’apziņas centru’’ kopums- pretstats pasīvai, bezpersonisku materiālo lietu pasaulei. Materiālo lietu pasauli viņš aplūkoja kā ireālu šķietamu veidojumu (apziņas projicējošās darbības rezultāts). Šo projektīvismu un personālismu Osis pretstata kā divas vēsturiskas filosofiskā pasaules uzskata pamatformas.…
