Tāpat kā visā Latvijā, arī Kolkas pagastā ģeoloģisko griezumu veido divi pamatelementi – kristāliskais pamatklintājs un nogulumiežu sega.
Kristāliskā pamatklintāja virsma ieguļ 890 - 910 m dziļumā, tajā sastopami proterozoja vecuma ieži – rapakivi granīti, granīti, sienīti, kuri veidojušies pirms vairāk kā 2,6 miljardiem gadu.
Pirmskvartāra nogulumi
Nogulumiežos sākot no senākajiem, visdziļāk iegulošajiem iežiem, ir konstatēti kembrija, ordovika, silūra, devona un kvartāra periodu nogulumi.
Kembrija nogulumu biezums pagasta teritorijā sasniedz ap 140 – 150 m un to virsma ieguļ pie absolūtā augstuma atzīmēm mīnus 700 – mīnus 710 m. Griezuma apakšējā daļā sastopami galvenokārt zaļganpelēki, tumšpelēki māli, ar baltu vai pelēku smilšakmeņu un aleirolītu starpkārtām, bet augšdaļā – pārsvarā smilšakmeņi ar māla starpkārtām.
Ordovika perioda nogulumu biezums ir 80 – 100 m, to virsma aptuveni ieguļ pie absolūtā augstuma atzīmes - mīnus 630 m. Iežus veido pelēki, sarkanbrūni un raibi kaļķakmeņi, zaļganpelēki, pelēki merģeļi ar melnu argilītu starpslānīšiem, vietām sastopami arī zaļganpelēki māli.…
