1.uzd. Rakstnieka izvēle.
″.. nav jāaizmirst, ka F. Bārdu mēs nevaram visu ne pieņemt, ne noraidīt. Daudz kas viņa darbos ir miris, bet vēl vairāk ir tā, kas joprojām dzīvs un vajadzīgs mums šodien.″
(Voldemārs Ancītis.)
Vēl joprojām F. Bārda tiek uzskatīts par latviskās mentalitātes spilgtu pārstāvi. Viņa dzeja ir pielāgota un pieņemama jebkura cilvēka izpratnei.
Grūti piekrist literatūrzinātnieka V. Ancīša atziņai, ka kaut kas no viņa ir miris, vairāk ir tas, kas vajadzīgs. Ja mēs kā lasītāji spējam iejusties un iedziļināties katrā atsevišķā metaforiskā risinājuma īstajā būtībā, tad Bārdas dzeja sagādā dziļu estētisku pārdzīvojumu un māksliniecisko baudījumu, palīdz izkopt visas esamības uztveri.
Sava lasāmā teksta izvēli varu skaidrot ar K. Skalbes sacīto: ″Lasīdams Bārdas dzeju, es sev jautāju, kas īsti pie viņa tā piesaista? Vai tā ir brīvā, bieži groteskā fantāzijas rotaļa vai gleznu mirdzošais raibums? Tā ir tikai Bārdas dzejas āriene, kura pievelk ar neparasti sajauktām krāsām. Zem šīm romantiski vizošajām rindām plūst ļoti gaiša, mīļa dvēsele.″ Ir ļoti viegli lasīt Bārdas dzeju. Ir vēlme lasīt to vēl un vēl, bez apstājas.
F. Bārdas mīlestības dzejā dominē divas līnijas:
1) dzejnieka dzejoļi mīļotajai sievietei;
2) dzejoļi, kas meklē atbildi uz jautājumu: ″kas ir mīlestība?″
…
