Vērtējums:
Publicēts: 03.10.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 1.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 2.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 3.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 4.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 5.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 6.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 7.
  • Referāts 'Antīkā politikas teorija', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Aristotelis(384-322.p.m.ē.)bija sengrieķu izcils filozofs, kas kļuva par daudzu zinātņu aizsācēju, Maķedonijas Aleksandr skolotāju, kā arī viņš lasīja lekcijas Leķijā, atspoguļojot savu, Aristoteļa, skolu politiskajā izglītībā.
335.g.p.m.ē. Aristotelis, nodibinot savu skolu, jau apzinājās Grieķijas pilsēta-valsts sabrukumu. Ekonomikas attīstība Grieķijā noveda pie šķiru konfliktiem, jo aristokrātus izaicināja zemākās kārtas pārstāvji.
Tā kā Aristoteļa koncepce par labo dzīvi ir pagātnes pilsoņu morāle, ir jāuzsver, ka Aristoteļa „m Politika” ir tā laika deģenerācija. Aristotelis uz skatīja, ka Grieķija kļuva pārāka korumpēta, tāpēc ir nepieciešamība veidot jaunu valsts konstitūciju vai arī pārkārtot to. Tā kā Aristotelis uzskatīja, ka labi liekumi viedo labus cilvēkus, tāpēc ir jāuzsver, ka likumdevējam ir jānes moralitāte politikā, jo viņš atbild ne tikai par likumiem, bet arī par kārtību, kura tiek veidota ar likumu palīdzību, tātad likumdevējam ir jāveido likumīga kārtība. Likumiem jābūt attiecināmiem uz pašu cilvēku, taču ir jāmin, ka ideālam likumdevējam ir jāpiemīt Dieva īpašības, lai tas varētu attiecināt savus likumus uz cilvēkiem.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants