Nesen izlasītā Dž.Orvela pasaka „Dzīvnieku ferma” lika aizdomāties par vēstures skarbajiem notikumiem, par netaisnību, kas agrāk valdīja, par to, cik cilvēki akli ticēja un cerēja uz labākiem laikiem, par to, cik viss bija cenzēts un cik ļoti cilvēki dancoja pēc kāda ‘augstākstāvoša’ spēlētās stabules. Kad sāku domāt, vai šī pasaka nevarētu attiekties arī uz mūsdienu notikumiem un uz mūsdienu sabiedrību, sākumā likās, ka noteikti nē, jo mēs taču dzīvojam izteikti demokrātiskā vidē, mums visiem ir vesela virkne ar tiesībām, taču iedziļinoties varētu mēģināt vilkt zināmas paralēles.
Jāsāk jau ar to, ka cilvēki vienmēr ir bijuši dažādi. Gan pirms piecdesmit gadiem, gan tagad pastāv atšķirīgi cilvēku tipi. Mums katram ir savas intereses, savas prioritātes, savs raksturs un dzīvesveids. Līdz ar to vienmēr būs tādi Napoleoni, kuri mēģinās uzkundzēties un kuriem tas, iespējams, arī izdosies.…
