Preses, radio, televīzijas un interneta attīstība. To loma sabiedrības veidošanā.
Sākotnēji, attīstoties industriālai revolūcijai, politiskā un reliģiskā telpa bija ļoti komplicēta, tāpēc daudzi laikraksti savās ziņās aprobežojās līdz notikumiem, kas notika kaimiņvalstīs. Daudzi žurnālisti nonāca cietumā, tikai tādēļ, ka bija „nostājušies nepareizajā pusē”, mainoties varai valstī. Ziņu publicēšana vienmēr bija riskants process, piemēram, no 350 laikrakstiem Parīzē, tikai 4 turpināja darbu, impērijas beigu periodā. Tomēr bija gaidāmas lielas pārmaiņas.
Neilgi pēc avīžu izgudrošanas Anglijā, to redakcijas varēja lepoties ne tikai ar redaktoriem ofisā, bet arī ar reportieriem, no kuriem vismaz viena bija sieviete, kura uzdeva dažādus jautājumus un vāca informāciju. Šīs 17. un 18. gadsimta avīzes iezīmēja arī ksilogrāfijas ilustrācijas un virsrakstu pārpilnību avīžu pirmajās lapās. Londonas avīzes galvenokārt tika pārdotas kafijas namiņos, kur bija relatīvi droši uzsākt politiskas debates publiski. Bija arī ielu tirgotāji gan meitenes, gan zēni.
Zviedrija 1766. gadā pieņēma neatkarības likumu. Vēlāk ASV pirmais Konstitūcijas labojums nodrošināja preses brīvību. Nākamā gadsimtā citas nācijas vairāk vai mazāk pievienojās šim stāvoklim. …
