Galvenais uzdevums, atveidojot svešvārdus latviešu valodā, ir panākt pēc iespējas pilnīgāku līdzību izrunai oriģinālvalodā. Lai pareizi atveidotu īpašvārdu, ir jāzina tā izruna un rakstība oriģinālvalodā. Diskusijas par to, kādas normas jāievēro, pielāgojot svešvārdus atbilstoši latviešu valodas likumsakarībām, turpinās, tomēr ir daži principi, kuri ir uzskatāmi par pieņemtiem un vispāratzītiem.
1.Citvalodu īpašvārdu rakstībai pēc iespējas pilnīgāk jāatspoguļo izruna oriģinālvalodā.
2.Citvalodu īpašvārdu rakstībā jālieto latviešu alfabēta burti.
3.Ja vien ir iespējams, šie vārdi ir lokāmi.
Latviešu valodā ir tiesības lietot pirmās zilbes uzsvaru svešvārdos (‘’Láttelekom’’, ‘’Mércedes’’), bet oficiāli pareizi ir abi varianti, tikai jāievēro konsekvence. Ja runā kāds konkrēts svešvārds tiek uzsvērts pēc latviešu valodas parauga, tad tā tas arī jāuzsver visu runas laiku.
Atveidojot ģeogrāfiskus nosaukumus (kalnu, upju, jūru, pilsētu u.tml.), ja oriģinālvalodā šie nosaukumi tiek lietoti sieviešu vai vīriešu dzimtē, tad arī latviešu valodā ir jālieto atbilstoša dzimte.…
