Īstenībā tas ir absurdi, cik reti cilvēki mūsdienu “nekas nav neiespējams” laikmetā ir patiesi laimīgi. Jo īpaši tagad, kad nedz nauda, nedz neviena manta mums nedod īstu gandarījumu. Mēs braucam prom no “visa” uz laukiem Vai Kubu, kura nav nekā, lai piepildītu sevi... Mēs varam apdrošināt sevi par visu iespējamo un neiespējamo, bet diemžēl (vai varbūt par laimi) mēs nevaram katru mēnesi iemaksāt noteiktu naudas summiņu un būt laimīgi. Tā vienkārši nodrošināt laimes sajūtu sev un sev svarīgajiem. Nevaram. Darīt cilvēkus patiesi laimīgus var tikai citi cilvēki, un šajā “tikai es” laikmetā tā ir diezgan reta sajūtu delikatese.
Tā ir mana bagātība – man ir CILVĒKS. Tas tiešām ir krietni vērtīgāk nekā biezs naudas maks. Es to mācos novērtēt.
…
