-
Viltus atmiņas
2011. - 2015. g.
Pēdējais pielietotais tests bija DRM (The Deese-Roediger-McDermott) procedūra, kurā dalībniekiem jāiegaumē saraksti ar saistītiem vārdiem. Tendence, radīt kritiskus kārdinājumus (critical lures), jebšu vārdus, kuri oriģināli netika rādīti, taču kuri ir cieši saistīti ar oriģinālajiem vārdiem, tiek saistīta ar viltus atmiņu uzņēmības mērījumiem. Dalībnieki DRM testu izpildīja ar neitrāliem un ar traumu saistītiem vārdiem. Pēc DRM sekoja brīvās atcerēšanās un atpazīšanas aptauja izmantojot datoru.
Sākotnēji izvirzītā hipotēze paredzēja, ka disociācijas un kognitīvās kļūdas tiktu asociētas ar augstu kļūdu skaitu atmiņu izgūšanā un atpazīšanā, it īpaši saistībā ar traumatisku stimulu.
Kritiskie kārdinājumi vidēji tika atpazīti 1 no 12, kas nav pārāk augsts rādītājs, taču vairāk kā 60% dalībnieku atminējās vismaz 1 kritisko kārdinājumu. Tas sasaucas ar iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros arī lielākajā daļā dalībnieku tika producēta vismaz viena viltus atmiņa. Šajā pētījumā netika atrasta būtisks viltus atmiņu pieaugums vai kritums saistībā ar vārdu sarakstiem (neitrāliem vai traumatiskiem). Tika atklāts, ka disociācija ir saistīta ar paaugstinātu viltus atmiņu izgūšanu, kuras saistītas ar traumatiskiem kognitīviem kārdinājumiem. Tam par izskaidrojumu autori min to, ka, iespējams, disociācija kā koncepts ir izvairīšanās stratēģija, kuru izmanto lai atbrīvotos no draudošas informācijas.
…
Zinātniskā eseja. Patstāvīgais darbs par tēmu viltus atmiņas. Smadzenes “neieraksta” atmiņas, bet gan tās tiek rekonstruētas pielietojot informāciju no dažādiem avotiem (redzes, dzirdes, smaržas, ķermeņa motorikas, afektiem) un tās var mainīties, ja tiek pakļautas maldinošai informācijai pēc notikuma. 1.2009. gadā veikts eksperimentā par kognitīvo interviju ietekmi uz viltus atmiņām (Memon, A., Zaragoza, M., Clifford, B., Kidd, L. 2010.) tika atklāts, ka pielietojot kognitīvo interviju pirms piespiedu safabricēšanas, paaugstinās pareizi sniegto detaļu līmenis no iepriekš parādīta filmas klipa. 2.Viena no mūsdienu populārākajām pētniecēm viltus atmiņu jomā ir Elizabete Loftusa, kura ar kolēģiem 2014. gadā ir veikusi pētījumu par to, kā nepietiekams miega daudzums ietekmē viltus atmiņas (Frenda, S., Lawrence, P., Loftus, E., Fenn, K. 2014). 3.2013.gadā veiktajā pētījumā par individuālajām atšķirībām viltus atmiņu uzņēmībā saistībā ar neitrāliem un ar traumu saistītiem vārdiem tika mēģināts noskaidrot kā individuālie faktori ir saistīti ar uzņēmību pret viltus atmiņām (L.A. Monds et al. 2013.).
