Apgaismības laikmetā mainījās zinātnes un reliģijas attiecība, skeptiski raudzījās, pat apšaubīja valdošās reliģijas dogmas, sholastiskās domāšanas metodes, Bībelē attēlotie pārdabiskie un fantastiskie notikumi, tomēr šajā kritikā bija zināmas robežas, ko pat visprogresīvākie apgaismotāji neuzdrošinājās pārkāpt. Apgaismībai raksturīga atgriešanās pie dabas, t.s. deisms (daba – Dievs, Dievs – daba), kur Dievs tiek uztverts kā radītājs un pirmiekustinātājs, kas atklājas nevis pārdabiskā veidā, bet gan dabā un dabas likumos.
18.gadsimtā tika akcentēta cilvēku sabiedrības attīstība, saistot to ar līgumu sistēmu; uzsvēra, ka cilvēkam ir individuālā brīvība.
…
