Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.10.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 1.
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 2.
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 3.
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 4.
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 5.
  • Konspekts 'Frāzes "ideoloģijas beigas" un "vēstures beigas"', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Ir būtiski uzsvērt, ka ideoloģijas terminu ir iespējams definēt dažādi, tomēr vispopulārākais skaidrojums terminam „ideoloģija” ir – pasaules skatījums vai vērtību sistēma, ko pieņem sociālā grupa par sociālajiem ‘līgumiem’ sabiedrībā, kas morāli tiek attaisnoti kā pareizi. Ideoloģijas termins sevī bieži vien iekļauj arī zināma veida mītus.
Ideoloģijas ne tikai transformē idejas, bet arī transformē cilvēkus. 19.gs. ideoloģijas pat varēja sacensties ar reliģiju. Tās saistījās ar zinātnes pozitīvajām vērtībām.
Mūsdienu dominējošā ideoloģija ir limerālisms. Fukuyama (Francis Fukujama) uzskata, ka liberālisms gadsimtu gaitā ir izcīnījis uzvaras pār absolūtismu, boļševismu un fašismu, beigās arī marksismu, kura eksistence padarīja reālus kodolkara draudus. Mūsdienas ir iezīmējušas neapšaubāmu liberālās ekonomikas un politikas triumfu.
Daudziem vēsturniekiem Rietumos un Austrumos pirms dzelzs priekškara sabrukuma un īsi pēc tā likās, ka nacionālisms kā politiska kustība pieder pagātnei, jo 20. gadsimta karos un genocīdos ir sevi diskreditējis. Fukujama 1990. gadā rakstīja par „vēstures galu”, domājot totalitāru ideoloģiju galīgu sabrukumu un bez-alternatīvās liberālas demokrātijas iestāšanos.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants