Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.10.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 1.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 2.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 3.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 4.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 5.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 6.
  • Referāts 'Augstākās izglītības pedagoģija un psiholoģija', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi:
1. “Augstskolu likums” regulē augstskolu un koledžu darbību, savukārt “Izglītības likums” regulē izglītības ieguves iespēju kā tādu.
2. “Izgītības likums” regulē visu izglītības ieguvju veidu kopumu saknē, savukārt “Augstskolu likums” izdots ar mērķi regulēt konkrēto izglītības ieguves veidu, tātad augstskolu, koledžu darbības tiesisko pamatu.
3. Izglītības likums nosaka vecumu obligātās, ar likumu noteiktās izglītības ieguvei, savkārt augstskolu likums sevī neietver obligātās augstākās izglītības regulējumu. Latvijas republikā augstākā izglītība nav obligāts nosacījums.
3. Andaragoģija un mūžizglītība
Andragoģija Andragoģija ir pieaugušo pedagoģija. Andragoģija ir zinātne par pieaugušo izglītības procesu. Iepriekš minētā procesā tiek noteikti mērķi, metodes. Svarīga andragoģijas procesa daļa ir ievērot katra konkrētā pieaugušā īpatnības. Pie īpatnībām pieskaitāma pieredze, sevis izpratne, gatavība mācīties, apgūto zināšanu vēlme pielietot nekavējoties.
Mūžizglītība
Savukārt mūžizglītība ka tāda radusies jau sen. Mūžizglītības pamatā ir ideja, ka izglītības procesam jāturpinās mūža garumā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants