Saules pinums un kjejotājnervs

Vagotomija
Vagotomija (vagusa nerva sagriešana) ir mūsdienās novecojusi terapija, kas tika veikta peptiskas čūlas slimības ārstēšanai. Vagotomija pašlaik tiek pētīta kā mazāk invazīva alternatīva svara zaudēšanas procedūra kuņģa šuntēšanas operācijai. Procedūra mazina bada sajūtu, un dažreiz to veic kopā ar joslu uzlikšanu uz pacienta vēderiem, kā rezultātā sešos mēnešos diētas un fiziskās aktivitātes dēļ tiek zaudēti vidēji 43% no liekā svara.
Viena no vagotomijas nopietnām blakusparādībām ir B 12 vitamīna deficīts vēlāk dzīvē - iespējams, pēc apmēram 10 gadiem -, kas ir līdzīgs kaitīgai anēmijai . Vagus parasti stimulē kuņģa parietālās šūnas izdalīt skābi un iekšējo faktoru. Iekšējais faktors ir nepieciešams, lai absorbētu B 12 vitamīnu no pārtikas. Vagotomija samazina šo sekrēciju un galu galā noved pie deficīta, kas, neārstējot, izraisa nervu bojājumus, nogurumu, demenci, paranoju un galu galā nāvi.
Pētnieki no Orhūsas universitātes un Orhūsas universitātes slimnīcas ir pierādījuši, ka vagotomija novērš (samazina uz pusi) Parkinsona slimības attīstību , liekot domāt, ka Parkinsona slimība sākas kuņģa-zarnu traktā un izplatās caur smadzeņu nervu nervu. Vai arī sniedzot papildu pierādījumus teorijai, ka noregulēti vides stimuli, piemēram, tādi, ko no zarnām saņem nervu nervs, var negatīvi ietekmēt Essenti nigra dopamīna atalgojuma sistēmu , tādējādi izraisot Parkinsona slimību.

Čagasa slimība
Čagas slimības neiropātija daļēji izplatās caur galvenajiem parasimpātiskajiem zarnas nerva nerviem.
Vagusa nerva maņu neiropātija
Vagālo aferento nervu paaugstināta jutība izraisa ugunsizturīgu vai idiopātisku klepu.
Arnolda nervu ausu-klepus reflekss, lai arī retāk, ir izteikta jutekliska maņu neiropātijas izpausme, un tas ir iemesls ugunsizturīgam hroniskam klepus, ko var ārstēt ar gabapentīnu. …