Fotorezistorus var izmantot dažādās apgaismojuma automātiskās kontroles un
regulēšanas sistēmās, izmantojot fotorelejus. Vienkāršākais fotorelejs sastāv no
fotorezistora VR1 un līdzstrāvas elektromagnētiskā releja. Kad fotorezistoru VR1 apgaismo, tā pretestība samazinās, releja ķēdē strāva pieaug un tas ieslēdzas, ar saviem kontaktiem pārslēdzot attiecīgo izpildiekārtu vadības ķēdes. Ja apgaismojums samazinās, tad arī releja spoles ķēdē strāva samazinās un tā enkurs atlaižas. Izmantojot dažādus pusvadītāju materiālus, var iegūt fotorezistorus ar dažādu spektrālo jutību, t.i., tie reaģē uz dažādu garumu gaismas viļņiem.
Daudz jutīgākas shēmas iespējams izveidot, pielietojot fotodiodes un
fototranzistorus. Gaismas ietekmē uz fotodiodes pārejas veidojas fotoģenerācijas EDS. Fotodiodes izmanto fotoģenerācijas vai vadāmas diodes režīmā. Fotodiode sastāv no silīcija vai germānija n un p tipa pusvadītājiem, starp kuriem veidojas sprostslānis. Fotodiodes darbības pamatā ir iekšējais fotoefekts. Apstarojot n tipa pusvadītāju slāni ar gaismas plūsmu , gaismas fotoni ierosina elektronus, kas injicējas sprostslānī kā brīvie lādiņnesēji un palielina sprostslāņa elektrovadītspēju. Vienlaicīgi uz p un n tipa pusvadītāju pārejas rodas potenciālu starpība, kas rada foto EDS. Tā kā fotodiodes ir jutīgas pret fotopretestībām , tās lieto arī optiskajās komunikāciju ierīcēs (optisko disku nolasītāju, optisko šķiedru komunikācijās). Fotodiodes izmanto arī citās ierīcēs, piemēram, optiskajās un lāzer datorpelēs, kur gaismas diodes izstarotu staru, atstarojoties no virsmas, uztver fotodiode.
…
