Būtiskākās tēmas. Manuprāt, Ojāra Vācieša dzejoļa krājumā viena no visbiežāk apskatītajām tēmām ir cilvēks kā pats sava likteņa, dzīves noteicējs, sava rakstura veidotājs. Doma par to, ka cilvēks var mainīties tieši krīzes situācijās izskan vairākas reizes. Šāds dzejolis ir „Karstā nakts”, kur šī tēze ir izvirzīta jau pirmajā strofā – „man šonakt sevī ir jānožņaudz gļēvulis”.
Otra bieži apskatīta tēma šajā dzejoļu krājumā ir savas nākotnes veidošana, balstoties vai, gluži pretēji, neņemot vērā pagātni. Dzejoļos, kur ir šis motīvs, atkārtojas jau dzejoļu krājumam „Antracīts” raksturīgā iezīme – laika kategorija. Šādi dzejoļi ir „Labrīts”, „Agri mosties ir vērts...”, „Nenoguliet rīta krāsu...” u.c.. Zīmīgi ir tas, ka Ojārs Vācietis kā laika kategoriju visbiežāk izmanto tieši rītu, kas simbolizē jaunā sākumu, jaunu dzīvi, jaunus darbus un pārdzīvojumus.…
