Ieskatoties apkārtējā dabā un cilvēkos varam novērot, ka visapkārt ir ļoti liela dažādība . Atšķirība ir pamanāma visos pasaules esamības līmeņos: lietās, parādībās, dzīvās būtnēs, atšķiras viens indivīds no otra, viena cilvēku grupa no otras (laucinieki un pilsētnieki). Atšķirīgs - tāds, kas atšķiras viens no otra pēc konkrētām pazīmēm, īpašībām. Sabiedrībā izdalāmas šādas galvenās atšķirību grupas:
- bioloģisko faktoru grupa –rase, etniskā piederība, dzimums, vecums;
- psiholoģisko faktoru grupa – uztvere, atmiņa, emocijas, psiholoģiskā saderība;
- sociālo faktoru grupa – vēstures gaitā izveidojušies – materiālais stāvoklis, šķiriskā piederība, politiskie uzskati, reliģiskie uzskati, izglītības pakāpe, steriotipi un aizspriedumi, paražas vai tradīcijas;
Minētās atšķirības var tikt vērtētas vairākās pakāpēs. Tās ir vismaz divas: vai parādības vai cilvēki ir vienādi vai dažādi. ( vienādi – nav atšķirību, dažadi – atšķiras pēc vienas vai vairākām pazīmēm. Nākošais solis ir šīs dažādības pakāpes noskaidrošana –vai parādība vai cilvēks ir līdzīgi vai citādi (līdzīgs –tuvs pazīstamajam, citāds –savādāks. Liela daļa cilvēku citādību uztver kā „svešo”, pret to izturas rezervēti. [3;19]
Bieži tiek spriests, ka gan atsevišķi cilvēki, gan arī sabiedrība kopumā nav pietiekoši toleranti .…
