Lietuvēns ir zemākās mitoloģijas būtne latviešu folklorā, kas naktīs moka lopus un cilvēkus. Ģenētiski visbiežāk saistīts ar priekšlaicīgā vai vardarbīgā nāvē mirušajiem, īpaši bērniem, kas nomiruši nekristīti. Par lietuvēnu var kļūt arī nelaimīgā nāvē mirušo cilvēku dvēseles vai ļaunu cilvēku, burvju un raganu dvēseles, kuras pēc nāves dara visu ļauno, ko dzīves laikā cilvēks gribējis darīt vai darījis.
Lietuvēns folklorā un stāstos
... uzgāžas vīram virsū. Viņš ķer ar vienu roku, ķer ar otru - nogrābj mazu puiku. Tas bijis lietuvēns. Vīrs nu sabīstas ...
... pamācījis, lai raugot lietuvēnu nolādēt. Kādu nakti sācis arī lietuvēnu lādēt, lai pērkons nosperot, lai zibeņi sadragājot. Tā lādot lietuvēns atbildējis: «Ja tu būtu labi izkratījis vecās mājās čubmaišeli, tad tevim nebūtu bijis manis ko lādēt. Čubmaišeļa stūrī atbraucu līdz.»...…
