-
Valsts prezidenta kancelejas stratēģija tēla veidošanā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 4 |
| 1.1. | Latvijas Valsts prezidents | 4 |
| 1.2. | Valts prezidenta kanceleja | 5 |
| 1.3. | Valsts prezidenta sekretariāts | 8 |
| 1.4. | Latvijas Republikas Satversme | 9 |
| 2. | Prakstiskā daļa | 12 |
| 2.1. | Iezīmējot vīzijas par ideālu valsts prezidentu | 12 |
| 2.2. | Valsts prezidenta ieguldījums | 16 |
| 2.3. | Sabiedriskās aktivitātes un patronāžas | 20 |
| 2.4. | Valsts prezidenta V. Zatlera uzrunu tautai un skats uz uzrunu no Latvijas iedzīvotāju puses | 22 |
| 2.5. | Valdis Zatlers Krievijā | 24 |
| 2.6. | Latvija-Vācija | 25 |
| 2.7. | Seši viedokļi, kā Valsts prezidentam uzlabot tēlu | 27 |
| 2.8. | Valda Zatlera tēla veidošanas piecas lielākās kļūdas | 29 |
| Secinājumi | 32 | |
| Izmantotās informācijas avotu saraksts | 34 |
Teorētiskā daļa
Latvijas Valsts prezidents.
Latvijas Valets prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Valsts prezidenta termiņš ilgst četrus gadus. Pirms 1997. gada termiņš ilga trīs gadus. Valsts prezidenta prombūtnes laikā prezidenta pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētājs. 2007. gadā par Latvijas Republikas Valsts prezidentu ievēlēja ārstu Valdi Zatleru. Valsts prezidenta rezidence ir Rīgas pils.
Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, proti, viņš var iesniegt Saeimai izskatīšanai likumu projektus. Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš ir Bruņoto spēku augstākais vadonis un kara gadījumā var iecelt to virspavēlnieku.
Prezidents pārstāv Latvijas valsti starptautiski: pārstāv to dažādās starpvalstu konferencēs un sanāksmēs, pieņem akreditācijas rakstus no ārvalstu vēstniekiem.
Prezidents izvēlas personu, kurai uzdod veidot jaunu valdību. Pirms tam viņš atrod kandidātu, kas būtu pieņemams Saeimas vairākumam.…
Mūsdienās, lai arī prezidenta vēlēšanu sistēma un vietējās politiskās vides specifika nosaka, ka Latvijā nav būtiskas nozīmes prezidenta amata kandidātu komunikācijai ar sabiedrību, tikai prezidents ar labu tēlu un lielu sabiedrības atbalstu varētu paaugstināt kopumā ļoti zemo uzticēšanās līmeni politiskajai elitei un dot atsvaru valdošās koalīcijas pamatīgi iedragātajai reputācijai. Apzināta amatpersonu tēlu veidošana kļūst arvien svarīgāka, pieaugot komunikācijas nozīmei politikā kopumā. Lielā mērā politiskā komunikācija ir tēlu komunikācija. Lai šos tēlus efektīvāk pielāgotu mediju vajadzībām un iedzīvotāju gaidām, ne viens vien mēģinājis atklāt, kas ir tās personiskās un profesionālās īpašības, ko vēlētāji ciena un mīl valstsvīros, un kuru akcentēšana publiskajos tēlos, iespējams, varētu krietni atvieglot kandidātu ceļu uz varas posteņiem. Šī referāta mērķis ir noskaidrot kāda loma prezidenta tēla veidošanā ir valsts prezidenta kancelejai un kā Latvijas valsts prezidentu redz citi. Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Izpētīt valsts prezidenta kancelejas stratēģiju 2. Izpētīt un analizēt valsts prezidenta tēlu dažādās situācijās. Lai to realizētu, referāts tiks iedalīts divās daļās: 1. Teorētiskajā, kurā tiks aplūkots viss, kas saistīts ar teoriju, lai labāk varētu izprast dažādus terminus, kā arī to nozīmi. 2. Praktiskajā, kurā tiks analizēts valsts prezidenta tēls. Lai realizētu un sasniegtu darba izvirzīto mērķi, tiks izmantota literatūra no vairākām grāmatām, tādām kā Edgars Kramiņš “ Runas prasme saziņā.” R: Turība ( Jānis Kupčs “ Saskarsmes būtība, Zvaigzne ABC, Rīga (2006), Jaffe, E.D. (2001). National Image and competitive advantage. Copenhagen:Business School Press, Praktiskajā daļā vairāk tiks izmantoti interneta resursi.
