1940. – 1941. gads Latvijai bija grūts laiks, jo vispirms to vardarbīgi okupēja un pievienoja Padomju Savienībai, taču 1941. gada jūlijā, sākoties vācu – padomju karam, to iekļāva Vācijas sastāvā. Šajā īsajā laikā Latvija piedzīvoja dubultokupāciju, kas atstāja neizdzēšamas sekas tās ekonomiskajā, politiskajā, demogrāfiskajā, kultūras dzīvē un sabiedrības morāles attīstībā. Tādu parādību kā kolaboracionisms sekmēja karš, okupācijas režīmu propaganda, esošās situācijas un nākotnes neskaidrība. Kas tad īsti ir kolaboracionists? Vai tas ir cilvēks, kurš atbalstījis okupācijas režīmu, bijis līdzdalībnieks represijās un terorā un šajā režīmā ieņēmis atbildīgus amatus? Bet varbūt tieši kolaboracionisms tādās formās kā piespiedu karošana okupācijas režīmu labā, darbs tā uzņēmumos un iestādēs un citas sadarbības formas bija vienīgais veids kā mazajai latviešu tautai fiziski izdzīvot. Šādu viedokli aizstāv vēsturnieks Ilgvars Butulis. Vēl jāņem vērā, ka abi šie okupācijas režīmi bija totalitāri un diktatoriski.…
