Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 10.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 1.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 2.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 3.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 4.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 5.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 6.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 7.
  • Referāts '1905.gada revolūcija Latvijā', 8.
Darba fragmentsAizvērt

1905. gada nemieri bija visplašākā revolucionārā kustība, kādu līdz tam latvieši savā vēsturē vēl nebija piedzīvojuši. Šai kustībā vairāk vai mazāk aktīvie piedalījās ļoti plašas un dažādas tautas aprindas – fabriku,. Strādnieki, saimnieki, laukstrādnieki, inteliģence utt. Bija vairāki iemesli, kas šīs dažādās latviešu tautas aprindas pamudināja piedalīties nemieros. Centīšos uzskaitīt galvenos.
1)Krievu valdības spaidi. Tāpat kā visi citi Krievijas pilsoņi, arī latvieši stipri cieta no autokrātiskās (patvaldnieciskās) valsts iekārtas un pilsonisko (jeb personisko) brīvību ierobežojumiem. Arī latviešiem nebija nekādu tiesību piedalīties valsts pārvaldīšanas darbā (t.i. viņi nebaudīja politisko brīvību). Viņiem nebija ticības brīvības; viņi nevarēja brīvi izteikt savas domas vārdos un rakstos; sapulču noturēšana, kā arī biedrību dibināšana un darbība bija stipri ierobežota. Sevišķi daudz latviešu cieta no krievu valdības pārkrievošanas politikas. Valdība aizliedza skolās mācīt latviešu valodā, tāpat arī – izmeta latviešu valodu no valsts un pašvaldības iestādēm. Par ierēdņiem Latvijas iestādēs iecēla vienīgi krievus, bet izglītotiem latviešiem dzimtene bija jāpamet un jāmeklē nodarbošanās svešumā. Šāda krievu valdības rīcība ne tikai kavēja latviešu tautas attīstību, bet pat apdraudēja tās pastāvēšanu. Tāpēc saprotams, ka, iesākoties visā Krievijā brīvības kustībai, kas vērsās pret pastāvošo valsts iekārtu, arī latvieši tai pievienojās.
2)Muižnieku privilēģijas. Bez krievu valdības spaidiem ļoti plašas latviešu tautas aprindas (galvenokārt – laucinieki) stipri cieta arī no muižnieku plašajām privilēģijām (priekšrocībām). Nenormāls stāvoklis bija jau tas, ka dažiem simtiem vācu muižnieku piederēja lielāka puse no Latvijas zemes platības. Turpretim latviešu zemnieku lielākā daļa bija bezzemnieki. Ar nodokļiem muižu zeme bija apgrūtināta daudz mazākā mērā nekā zemnieku zeme. Muižniekiem pagastā piederēja tikpat daudz zemes, cik visiem saimniekiem kopā, bet skolu un nespējnieku māju uzturēšanā un citu pagastu nastu nešanā viņi nepiedalījās. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants