1971. gadā sabruka Breton Vudas naudas sistēma, saskaņā ar kuru valstu valūtas bija fiksētas pie kādas citas valsts valūtas vai pie zelta. Tās vietā radās sistēma, kas noteica, ka valūtas kurss ir brīvi peldošs un tā cena tiek noteikta tirgū. Tomēr daudzu valstu centrālās bankas negribēja atteikties no prioritātes kontrolēt valūtas kursu.
Ja kurss ir fiksēts vai vismaz ierobežots kaut kādā koridorā, tas ļauj uzņēmumiem pārliecinošāk tirgoties ar ārzemju firmām. Fiksēts valūtas kurss ir izdevīgs tām valstīm, kurām ir pozitīva maksājumu bilance, jo tad šīs valsts valūta nepaliek dārgāka un tas ļauj saglabāt konkurētspēju. Protams, patiess ir arī apgalvojums, ka šāda situācija ir neizdevīga valstīm ar negatīvu maksājumu bilanci. …
