Pasaulē nav daudz košu personību, bet Aspazijas „Sidraba šķidrauta” galvenā varone Guna ir viena no tām. Viņai savā dzīvē nācās pārdzīvot gan prieku, gan laimi, gan mīlestību un vilšanos. Pateicoties savai skaidrajai, tīrajai sirdij un garam Guna spēja citiem dot apgaismību un ticību nākotnei, taču, kad pašas dzīvē viss sagriezās, Gunas gaisma izdzisa, tās vietā radās cita – ļauna un postoša. Viņas personība mainījās līdzi lugas notikumiem un pavērsieniem.
„Ko vairāk bēdas spiež, tas man vistuvāks. Es visiem pazemotiem esmu māsa un visiem grūtsirdīgiem draudzene.” Tā Guna lugas sākumā teica un ticēja ikkatram savam vārdam. Guna bija pašaizliedzīgi laba un sevi visu veltīja citiem. Ļaudis nāca pēc glābiņa, padoma vai mierinājuma. Tie ticēja viņas spēkiem. Gunas personība bija spēcīga – tā spēja citiem dot, pretī neko nesaņemot. „Es devu viņiem savu dvēseli, un tu to liki samaksāt.” Guna bija nikna, uzzinādama, ka Karga, viņas māte, bija ņēmusi maksu par viņas padomiem.…
