Izlasot šo grāmatu, manī radās nostaļģija, lai gan tad pat vēl nebiju dzimusi. Sajūta ir tāda, it kā man draugs stāstītu notikumus, kurus viņš piedzīvoja pirms satika mani. Šis romāns lika just, ka neesmu vienīgā, kurai patīk šāda mūzika un šāds dzīvesstils. Un, manuprāt, tāds arī bija Joņeva mērķis: padarīt romānu piemērotu gan pusaudžiem, gan paaudzēm pirms mums. Kā teicis pats autors:’’ grāmata domāta visiem, kas jūtas jauni.’’ Es uzskatu, ka nav vecums, dzimums, ādas krāsa nav noteicošie faktori, lai atrastu kopīgu valodu ar kādu, kur nu vēl lai klausītos attiecīga stila mūziku.…
