19.gadsimta 70.- s gados Rietumeiropā un ASV, jau bija sekmīgi beidzies rūpniecības apvērsums (industriālā revolūcija). Tagad valsts ekonomikas pamatos bija industriālā ražošana – mašinizētais darbs un algotais darbaspēks. Koloniālās teritorijas ar tirdzniecības starpniecību arī bija iekļautas industriālās ražošanas sistēmā. Šī sistēma un tās ietekme, sāka aptvert visu pasauli. Šo procesu vēstures zinātnieki nosauca par industrializāciju. Industrializācija nospēlēja lielu lomu tehnikas progresā, kas kopā ar zinātnes attīstību 19. gadsimta beigās būtiski pārveidoja pasaules valstu ekonomiku.
Tehniskais progress vispirms ietekmēja smagās rūpniecības nozares, ka arī mašīnbūvi, militāro rūpniecību, tipogrāfijas un informācijas pārraides līdzekļus. Daudzus gadus cilvēce centās izgudrot mākslīgu enerģijas avotu, kas liktu darboties mašīnām, un atbrīvotu cilvēku no smaga fiziska darba. Šīm nolūkam iemācījās izmantot tvaika enerģiju. Jau 1803. gadā, Anglijā bija izmēģināta pirmā lokomotīve un laika posmā no 1870. līdz 1900. gadam, dzelzceļu kopējais garums palielinājās četrkārt. Tvaika enerģijai sīvu konkurenci veidoja elektrība. …
