-
Manipulācija masu mediju laukā
Mēdiji ir tie, kas diktē apkārt notiekošo, tā vismaz virspusēji liekas, taču, ja runa iet par valstī sāpīgām tēmām, nereti no forumiem tiek izņemtas lasītāju rakstītas domas, kaut gan neviens nav teicis, ka viņam nav taisnība. Viņš tā tikai uzskata tāpat kā raksta autors internetā. Bet runājot par laikrakstiem, tad tradicionāli atšķirīga pieeja ir krievu un latviešu valodā iznākošiem laikrakstiem. Krievvalodīgajā presē iekļautie raksti par ES iezīmējās ar ironisku, kritisku, negatīvāku attieksmi, kamēr latviešu laikrakstiem raksturīgāka neitrālāka pozīcija.
Man kā topošajam mārketinga speciālistam liekas interesanti pavērot kas un kā tad īsti notiek mēdiju laukā. Katram ir savs redzējums par medijiem. Mans personīgais viedoklis - mediji daudz runā par to, kas notiek, nevis kāpēc tas notiek, maz iedziļinās problēmās, bet cenšas to kā sensāciju pasniegt. Ir arī dzirdēti gadījumi, ka mēdiji izsakot domu saviem vārdiem, izmaina respondenta teikto. Šī problēma ir kļuvusi jau par ikdienišķu parādību. Varam secināt, kādas tik manipulācijas metodes netiek izmantotas informācijas atspoguļošanai. Draudi, šantāža, meli un viltus, manuprāt, visprecīzāk raksturo manipulācijas būtību. Un to vienkārši neizskaust, jo ja nebūtu manipulācijas, nebūtu arī masu mēdiji. Prese no informācijas līdzekļa ir pārvērtusies par propagandas līdzekli, kas vairāk vai mazāk atļaujas runāt ko grib.
…
Manipulācija ir slēpta iedarbība, kas liek otram mainīt savu darbības virzienu un veikt manipulētājam vajadzīgas darbības. Tā ir tendencioza faktu sagrozīšana, kad rodas galējības, kad otrs tiek uzskatīts par lietu, priekšmetu vai līdzekli savu mērķu sasniegšanai. Tātad manipulāciju var izskaidrot kā psiholoģisku iedarbību, kad manipulētājs, pielietojot savas prasmes, otra cilvēka psihē “iedveš” mērķus, vēlmes, attiecības, kas atšķiras no tām, kas “upurim” ir dotajā brīdi. Manuprāt, manipulācija sākas tieši ar cieņas trūkumu. Manipulāciju brīžiem pat var salīdzināt ar mobingu, tādā vieglā nozīmē, kas ir cieši saistīti savā starpā. Nereti medijiem tiek piedēvēta ceturtās varas slava. Mediji un sabiedrība savstarpēji mijiedarbojas un ietekmē viens otru. Mediji mūsdienu informācijas sabiedrībā ir tie, kuri visātrāk sniedz informāciju, bet vai visprecīzāk!? Mēdz teikt, ka mēdiji tiek uzskatīti par neiedomājamu varu, kas spēj manipulēt ar sabiedrību un ietekmēt cilvēku prātus gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā. Šie te mēdiji ir kā liels reklāmas stends, kuram nevar paiet garām.
