Mūsdienu globalizācijas apstākļos veidojas arvien ciešāki ekonomiskie sakari starp dažādām pasaules valstīm. Katra valsts ekonomika ir saistīta ar pārējām valstīm, tās ir sarežģītu starptautisku tirdzniecisku un finansiālu attiecību tīkls. Ekonomisko attiecību kopumu, kas veidojas valstu starpā, sauc par starptautisko ekonomisko attiecību sistēmu. Tā sevī iekļauj preču, pakalpojumu un kapitāla eksportu un importu, starptautiskās valūtas attiecības, kā arī darbaspēka kustību no vienas valsts uz otru.
Krievijas Federācija pēc teritorijas platības ir lielākā valsts pasaulē. Krievijai ir gara jūras un sauszemes robeža ar daudzām Eiropas un Āzijas valstīm. Kopējais robežu garums ir 59 000 km. Latvijas un Krievijas robežas garums ir 250 km. Krievijai pieder Kaļiņingradas apgabals, kas ir nošķirts no pārējās valsts teritorijas.
Krievijā dabas apstākļi ir ļoti daudzveidīgi. Lielākā teritorijas daļa atrodas mērena klimata joslā, tikai Z daļa arktiskajā un subarktiskajā joslā. Apmēram 20 % Krievijas teritorijas ir aiz polārā loka. Urālu kalni ir dabiska robeža, kas nošķir valsts R un A teritoriju ar atšķirīgiem dabas apstākļiem. Krievijas teritorija ir apdzīvota ļoti nevienmērīgi. Eiropas daļā dzīvo 80 % no visiem Krievijas iedzīvotājiem. Krievijā ir vairāk nekā 100 dažādu tautu. Apmēram 81 % no visiem iedzīvotājiem ir krievi.
Krievija ir bagāta ar dažādiem dabas resursiem. Lieli ogļu krājumi ir Kuzņeckas, Pečoras un Dienvidjakutijas baseinā, bet naftas un dabas gāzes – Volgas-Urālu, Rietumsibīrijas baseinā. Bagātīgas dzelzs rūdas atradnes ir Kurskas magnētiskajā anomālijā. Vairāk nekā 45 % no Krievijas teritorijas aizņem meži. Mežiem visbagātākā ir Sibīrija.
Lai gan Krievija ir ļoti bagāta ar dabas resursiem, tās saimniecība attīstās lēni. Traucē finanšu krīzes, politiska situācija valstī. Daudzās fabrikās un uzņēmumos ir novecojušas un neefektīvas iekārtas, tās piesārņo apkārtējo vidi. Līdzekļi tiek tērēti militāras rūpniecības attīstībai. Daudzas valstis ir ieguldījušas līdzekļus Krievijas ekonomikā, taču rezultātu nav. …
Darba mērķis - izpētīt, kādi plusi un kādi mīnusi ir esot kaimiņattiecībās ar tādām lielvalstīm piemērams, kā Krievija. Mūsdienu globalizācijas apstākļos veidojas arvien ciešāki ekonomiskie sakari starp dažādām pasaules valstīm. Katra valsts ekonomika ir saistīta ar pārējām valstīm, tās ir sarežģītu starptautisku tirdzniecisku un finansiālu attiecību tīkls.
