Pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sabrukuma Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija kļuva par neatkarīgām republikām. Neatkarības atgūšana nebija vienīgā izmaiņa, ko Baltijas valstīm nācās piedzīvot – notika valsts sistēmas pārkārtošana, veiktas neskaitāmas reformas. Kopumā lūkojoties, varētu šķist, ka reformas visās trīs Baltijas valstīs bija vienādas. Tomēr, ja tā, tad kādēļ Igaunijas ekonomika attīstījās veiksmīgāk, nekā pārējo divu Baltijas valstu ekonomikas?
Igaunijas pēckomunistisko transformāciju aplūkojot, ir jāmin vairāki svarīgi procesi, kuri tika veikti šajā laikā. Tā bija demokratizācija, ekonomiskā liberalizācija, kā arī tas bija laiks, kad Baltijas valstīs, tajā skaitā arī Igaunijā, attīstījās konsjumerisms. Vēl viens nozīmīgs faktors, ko nedrīkst aizmirst, runājot Igaunijas kontekstā, ir tehnoloģiskās izmaiņas – personālo datoru un interneta pieslēguma parādīšanās. Straujā informācijas sabiedrības radīšana tika aizsākta ar dažādām valdības iniciatīvām attīstīt dažas sabiedrības dzīves jomas, sākot tajās ieviest informāciju tehnoloģijas. Drīz vien informāciju tehnoloģijas bija pieejamas ne tikai dažām sabiedrības grupām, bet visai sabiedrībai kopumā. Šāda valsts dota iespēja, izmantot jaunākas tehnoloģijas savā ikdienas dzīvē, Igaunijas iedzīvotājiem vairoja uzticību valsts valdībai, mazināja šķirtni starp sabiedrību un eliti, kas stiprināja demokrātiju.…
