Pirmā pasaules kara sākumā Latvijā jau izveidojās pietiekamie materiālās organizācijas priekšnosacījumi tālākajai ekonomikas sociālajai pārkārtošanai, pirmām kārtām, lielo fabrikas rūpniecības, monopolistu un sakrātas pieredzes Latvijas ekonomiskā rajona izmēros. Bez tam kapitalistiskās saimniekošanas pieredze, it sevišķi augstais kooperatīvas organizāciju attīstību līmenis, varētu manāmi atvieglot sociālistiskās pārkārtošanas uzdevumus.
Kara sākumam, īpaši 1917.gadā, Latvijā bija iedziļinājies subjektīvu priekšnoteikumu radīšanas process. Latvijas proletariātam, kas vadījās no revolūcijas sociāldemokrātijas, bija izcilas kara īpašības, augsta apzinīgums un organizētība ar autoritāti strādnieku vidū.
Pēc Lielā Oktobra sociālās revolūcijas Latvijas strādnieki tikai uz īsu laiku varēja izmantot labvēlīgus apstākļus lai pārveidotu savu valsts patstāvīgā celtniecības sektoru. Lielās un vidējas rūpniecības evakuācija nozīmīgi pavājināja materiāli-tehnisku un organizācijas tautsaimniecības regulēšanas bāzi pēc Padomju varas 1919.gadā.…
